KULTURA
KULTÜRA
E
н
н
1) Burta optiska laukuma piemers.
2) Pareizi!
Pëc acumëra normali izvietoti burti.
Atstatumi starp burtiem liekas optiski vienâdi.
3) Nepareizi!
Automâtisks burtu izvietojuma sadalïjums.
Raksta kopêjâ aina nevienmërïga. Atstatumi
starp burtiem К-U, L-T, T-U un R-A par daudz
lieli, bet burti U-L un Ü-R par daudz tuvi-
nâti viens otram.
4) Visi antikvas raksta versâlie burti lielâko
tiesu veidoti, pamatojoties uz geometriskajâm
figürâm — apli, trîsstüri un kvadrâtu. Se-
visl^a uzmanïba jâvelti burtiem, kas zîmëti,
pamatojoties uz apli un trîsstüri. Aplis un
trîsstûris, salïdzinot ar kvadrâtu, liekas op¬
tiski mazâki, un tâdëj burtu O, C, Q, G, S,
A, M, N, V, W augsëjâs, apaksëjâs vai abu
sânu dajas jâzimë resp. jâraksta mazliet aug¬
stâk vai zemâk par lînijâm, kas norobezo
raksta augstumu. (Burti ar apajâm sânu dajâm
jâtuvina.) Ar to novërsam iespaidu, it kâ at-
sevislp burti bütu novietoti augstâk, zemâk
vai viens no otra tâlâk par citiem. Zïmëjuma
augsëjâ rindâ parâdîtas ¿eometriskâs figuras
un nepareizi izvietotie burti, apaksëjâ rindâ —
pareizi.
5) Burtus zîmëjôt vai rakstot, nav ieteicams
burtu vidusdaju novietot tiesi uz ¿eometriskäs
geometriskä viciusti,um ,1°, *d burtu a"gâëlâs dalas_ op'
r J tiski liksies helakas par apaksejam, it ka no-
slïdëjusas uz leju. Ja burtu vidusdaju pacej
augstâk — uz optiskâs horizontâlâs ass, viss
raksts liksies izteiksmigâks. Tâdëj no zîmë-
jumâ ievietotajiem piemëriem prieksroka jä-
dod apaksëjai rindai.
6) Burtu liniju biezuma savstarpëjo attiecibu
tris gal venie momenti: vienäda biezuma líni-
jas, mazs liniju kontrasts un liels kontrasts
starp lînijâm.
optiskä vidusltnija-
í -pareizi
H
12
F
к
-
*
\
7) Apajais, ovâlais un saurais lielais burts О
un tarn atbilstoss platais, pussaurais un sau¬
rais H. Pëc siem tä saucamajiem «atslëgas
burtiem» var veidot visu citu alfabèta burtu
proporcijas.
8) Tris galvenie rakstîsanas papëmieni ar
platgala spalvu. Labäkas uzskatämibas dëj
parädits taisna nogriezuma raksts ar platgala
spalvu. 1. Visas vertikäläs linijas biezas, ho-
rizontäläs smalkas. 2. Visas vertikäläs linijas
smalkas, horizontâlâs biezas. 3. Kätipu rokä
tur ieslipi — ap 45° lepki. Vertikäläs linijas
biezas; horizontälo liniju biezums — apmëram
puse no vertikâlajâm. Sâds raksta papëmiens
tiek lietots visbiezâk. Vienu rakstu veidojot,
nedrikst jaukt kopâ vairâkus papëmienus.
9) Platgala spalvas linijas labâkai kontrolei
ieteicams reizëm rakstït ar diviem zîmujiem,
savienojot tos ciesi kopâ. Tâ mës skaidrâk pa-
manïsim linijas biezuma maipu.
BC iHPCIIHBC
0
10) Vârdi pa kreisi uzrakstîti pareizi, pa
labi — nepareizi: piemëram, burti a, g liniju
krustosanâs un saskares vietâs kjüst biezâki.
So tumsâko vietu de) visa raksta kopëjâ aina
rada nevienmëriguma iespaidu; burtu savie-
nojuma linijas neplüst viegli, vijîgi, tâpëc
raksta kopaina ir kâpienveidïga un nemierïga.
11) Piemërs, kâ veidojies klasiskâs antikvas
burtu ieapajo formu ieslîpais uzspiedums un
slïpie sâkumi. Prielcsâ — burti, kas rakstîti
ar platgala spalvu (ar ieslîpo galu), aiz tiem —
klasiskâs antikvas burti.
сим starna
оишstarna
gmsmapa
gaisnuqa
ШС
10
11
13