Lentas (lentiskâ) antikva ir vëlâka laika antïkvas raksta modifikäcija,
kas näkusi lietosanä rnüsu dienäs. Sä stila rakstä lieto kä biezäs, ta ari
smalkäs linijas, bet lïniju noslëguma elementu nav. Labäkie sä veida tipo-
gräfiskie iespieduma burti ir: Optima, Tyr en, Méridien u. с.
Burtu raksta veidus, kas radusies uz antïkvas un gotisko burtu pamata,
saue par bastaidiem. Dazädus bastarda raksta paveidus piasi lieto ja seno
laiku grämatu rakstitäji.
Bez jau minëtajiem burtiem tika lietoti vël dazädi burtu raksta veidi,
kas cëlusies no antïkvas raksta. Sajä grämatä paräditi daudzi paraugi —
kä zîmëtie un ar roku rakstitie burti, tä ari iespieduma burtiem domätie
raksti.
Jâatzïmë, ka Padomju Savienibä iespiedburti tiek klasificëti pëc valsts
standartiem GOST 3489-52. Pëc siem standartiem burtus iedala piecäs gru¬
pas. Sis grupas atslpras nevis pëc nosaukumiem, bet pëc numuriem. Sajä
izdevumä si klasifikäcija nav lietota. Lai grämatu bütu viegläk lietot, tajä
minëtie burtu veidi iedaliti 16 grupäs.
Müsu rokraksta burti, kas sava stila vistiräkajäs formäs nosaukti par
kaligräiisko iakstu, izveidojäs XVII gadsimtä no kursivä raksta. Savu ga-
ligo un mäkslinieciskä nozïmë visaugstäko formu tie sasniedza Anglijä.
Alfabëtus, kuru pamatä ir glagojicas un kirijicas raksti, saue par slävu
altabêtiem.
Vissenäko kirijicas formu saue par ustava rakstu. Kä glagojica, tä ari
ustavs ir vël pilnigi alfabèta lielo burtu raksta veidi. Lieläkä daja sä
raksta burtu ir stüraini, paplati, smagnëji. Izpëmuma gadïjumos lietoja
saurus, mandejveidigus, ieapajus burtus. Säkot ar XIV gadsimtu, reize ar
ustavu attistäs otrs raksta veids — pusustavs, kas vëlâk aizvieto ustava
rakstu. Pusustava raksts smalkäks un ieapajäks, tä burti vairäk izvërsti
nekä ustava rakstä,. ar Joti daudziem augsëjiem un apaksëjiem pagarinä-
jumiem.
XV gadsimtä radäs jauns vienkärsots un ërtâks raksta veids — ätr-
raksts, kas aptuveni atbilst latipu kursivam. Tai pasä laikä rodas vjaza
raksts, kas ralcsturigs ar sarezgitiem, monogramäm lidzigiem burtu
savienojumiem un ir Joti dekoratfvs.
Uz holandiesu antïkvas un ustava raksta pamata XVIII gadsimta bei-
gäs tika radits jauns raksts, kas dabüja civiiä raksta nosaukumu. 1710.
gadä pëc Pëtera I rïkojuma krievu rakstïbu reformëja, ieviesot so rakstu
un nosaucot to par civilo aliabëtu. Vëlâkajos gados krievu alfabëtâ tika
veikti dazädi pärveidojumi. Pëdëjâ plasäkä reforma tika izdarïta pëc
Lieläs Oktobra soeiälistiskäs revolücijas, kad no krievu alfabèta izpëma
nevajadzïgos burtus un zïmes.
Katrs pärdomäti un rüpîgi izsträdäts raksts — vienalga kädiem bur¬
tiem — veido zinâmu stilisku vienïbu. TâdëJ raksta uzbüvei jäbalstäs
uz stingriem pamatiem. Visu alfabèta burtu konstrukcijai jâpakjaujas
vienam vienotam principam. No vismazäkäs nepareizibas burtu konstruk-
cijâ cies burtu veida stils. Burtu proporciju izskaidrosanai un konstruk-
ciju analïzei (sevislp iesâcëjiem) lieto sietipu.
Kaut gan labam rakstu meistaram jâprot burtus zïmët, vipa spëjas
tomër vërtë pëc prasmes rïkoties ar platgala jeb rondo spalvu. Platgala
spalva ir pamats, uz kura balstâs burtu raksta mäkslinieciskais izpildï-
jums. Ja zïmëtâjs nemâcës pareizi rïkoties ar platgala spalvu, tad vips
nevarës ari iejusties raksta mäkslinieciskä izpildïjuma bütïbâ. Vienmër
jâatceras, ka zimëtais raksts visä savä daudzveidïbâ pamatojas uz platgala
spalvas rakstu.
Dazi värdi par darba rikiem
Augstas kvalitâtes smalkas metala platgala spalvas, diemzël, vël nav
dabüjamas. Sis apstäklis ir viens no nopietnäkajiem iemesliem, kas kavë
ar roku rakstïto burtu attïstïbu. Bet pärdosanä ir plakätu spalvu kom-
plekti. Ar täm var rakstït lieläkus un visvienkärsäkos platgala spalvas
rakstus. Vienkärsu lielu burtu rakstïsanai vajadzïgâs spalvas var izga-
tavot ari no koka. Daudz lieläku veiklïbu prasa niedres un zoss spalvas
izgatavosana. Täm var piestiprinät parastâs apajgala spalvas tusas aiz-
turëtâju. Zoss spalva nepavisam nav kaut käds pagaidu rïks. Prasmïga
roka ar zoss spalvas palïdzïbu var radït vërtïgâku rakstu nekä cita ar
patentëtâm tërauda spalvâm, jo zoss spalva ir daudz elastigäka. Pie tam
mës nedrïkstam aizmirst, ka gandrïz visi vësturiskie rakstïbas pieminekji,
kas nonäkusi pie mums, ir izpildïti ar zoss spalvu, pie kam so rakstu mäk¬
slinieciskais lïmenis ir Joti augsts.
Kä kräsojoso skidrumu rakstïsanai lieto galvenokart melno tusu.
Parastâs üdensizturîgâs tusas biezi ir par daudz biezas un âtri izzüst, jo
tajâs ir daudz lïmvielu. TâdëJ täs jäatskaida ar destilëtu, vârïtu vai lietus
üdeni. l^oti ërti strädät ar guasa kräsäm. Patïkamu siltu toni uzrakstïtajam
tekstam pies^ir tumsi brünas kräsas.
Burtu rakstïsanai vislabäk lietot gludu, nevis krïtotu papïru. Dazadas
papïra sldrnes ar negludu virsmu vingrinäjumiem nav piemërotas.
Dazi noradijumi darbam raksta izpildisanà
lesâcëjam jâatceras, ka spalva jätur visu laiku vienä slïpumâ. Tikko
mainïsim spalvas slïpumu, tûlit pärtrüks täs pareizä kustïba un svïtru
biezuma savstarpëjâs attiecîbas tiks izkropjotas.
Viena no visbiezäk sastopamajäm iesâcëju kjüdäm ir nepareizs burtu
savstarpëjais izvietojums. Lieläko tiesu tas rodas no automätiskas burt-