Rakstu valoda kä viens no svarïgâkajiem kultûras vestures faktoriem
ir daudzu tükstosu gadu ilgu radosu meklëjumu rezultäts. Täs pirmsäkumi
ved müs atpakaj tälä pagâtnë pie pirmatnëjâ cilvêka. Vissenäkais rak-
stíbas veids bija zïmêjums. Tajâ cilvêks iekjäva savas domas un jütas.
Laika gaita no zïmëjuma izveidojâs ta saucamie bilzu raksti. Spilgtâkais
so rakstu piemërs ir seno ëgiptiesu hieioglifi, kas ir mûsu rakstibas
prieksteci. Hieroglifi pakäpeniski vienkärsojäs un pärveidojäs par burtu
zimëm. Tas nostaigâja garu un grütu ceju — no ëgiptiesiem ar fenilfiesu
starpniecïbu nonâca pie senajiem griefciem, arvien vairâk pilnveidojo-
ties un mainot savu ârëjo formu. Uzrakstos uz monumentiem, kas iezîmë
grielpi kultûras ziedu laikus, mës varam jau atrast latïpu un slâvu alfa¬
bèta lielajiem burtiem lïdzïgas formas. Sajâs vienkärsajäs geometriskajâs
formas — aplï, kvadrätä, trlsstûrî — izpauzas seno griel^u mâkslinieciska
un ritmiskuma izjûta.

Savâ attïstïbas gaita rakstiba nonâk pie senajiem romiesiem un ap
mûsu ëras sâkumu sasniedz savu pilnveidîbu. No seno grieku burtiem
izveidojusies alfabèta lielie burti, kas pazïstami ar nosaukumu romiesu
kapitâlie buiti. Tie palikusi lietosanâ lldz mûsu dienâm un ir noteikusi
ari vëlâko burtu stilu attïstïbas virzienu.

Parastajâm ikdienas sarakstisanâs vajadzibàm pakäpeniski no alfabèta
lielajiem burtiem — majuskujiem jeb versâlajiem burtiem — izveidojâs
patstävlgs rakstibas veids ar rindu jeb mazajiem burtiem — minuskujiem,
ko sauc ari par kurslvajiem. Seno romiesu kapitâlo burtu raksta monu-
mentalitâti mazajos burtos nomainlja vienkärslba.

Kad sâka lietot platgala spalvu, no kapitâlajiem burtiem izveidojâs
jauns burtu veids — ta sauktais kvadrâtiskais kapitâls. Apmëram tai pasä
laikä radäs ari raksta jauna forma — rustikas kapitâls. Tas ir saurs raksts
ar smalkäm burtu vertikälajäm un biezäm horizontälajäm linijäm.

Kad pirmä gadsimta beigäs romiesu arhitektürä säka ieviesties orien-
tälais apajo velvju stils, tad tas pats noapajosanas princips säka ievies¬
ties ari rakstlbä. Jaunä stila raksts,. kas izvërsâs visä pilnlbä
ap VI gadsimtu, tiek saukts par unciälrakstu — romiesu kapitälraksts
ar apajojumiem. No tä kursivä raksta stiprä ietekmë savukärt attlstijäs
pusunciàlais raksts, kas raksturigs ar atsevislpi burtu augsëjiem un apak-
sëjiem pagarinäjumiem. No pusunciäla dazädäs zemës dazädu apstäkju
ietekmë izveidojâs atsevislp ïpatnëji burtu raksti.

VIII gadsimta beigäs izplatijäs jauns raksta veids, kas nosaukts par
karolingu minuskujiem. Sajä rakstä jau redzam galvenokärt müsdienu
mazos jeb rindu burtus.

Ap XI gadsimtu no kapitälä un unciälä raksta burtiem izveidojâs tä
saucamie lombardiesu versähe. Tie ir dekorativi burti, un tos lieto ari
mûsu dienäs kä iniciälus un sauräkos virsrakstos.

Täläk redzam, ka minuskuju raksturs säk mainlties pasos pamatos.
Burtu ieapajäs dajas paliek slj;autnainäkas, burti kjüst sauräki un augstäki,
pats raksts — bllväks un tumsäks.

Säkäs XIII gadsimts un kopä ar to ari gotikas laikmets. Un atkal mës
redzam, kä rakstu mäksla sojo roku rokä ar arhitektüras stilu. Laika
plüsmä izveidojâs dazädi gotiskä raksta burtu veidi — tekstüra, pusgo-
tiskais jeb rotundas raksts, sväbiskais raksts, haktüra, kancelejas raksts
u. c. Renesanses laikmetä dazädie gotiskä raksta veidi säk zaudët savu
nozlmi.

Humänisti no jauna ieviesa rakstibä karolingu minuskujus un säka
tos lietot lidzäs romiesu kapitâlajiem burtiem. Tä izveidojâs burtu veids,
kas mûsu laikos pazlstams ar nosaukumu antïkva. Sis burtu veids pëc sa-
väm pazïmëm daläs vairäkos patstävlga stila burtu rakstos. Visvecäkais
no tiem ir klasiskä antikva. Si burtu veida Ipatnlba ir mazais kontrasts
starp biezajäm un smalkajäm linijäm, ieapajie burtu galu noslëgumi,
ieslips piespiedums ieapajäs formäs (t. i., ieapajas formas ar kreiso stabina
noliekumu) un slips mazo burtu säkums. Si stila ievërojamâkie iespie-
duma burti ir: Garamont, antikva, Veisa, Trajana (Trajanus) un Palatina.

Pamazäm minëtâ burtu veida tipiskäs pazlmes säk mainlties. Burtu II-
niju biezuma kontrasts palielinäs. Ieslîpie piespiedumi ieapajajäs formäs
säk palikt svërteniski (t. i., vertikälais stabips), mazo burtu säkums mazäk
ieslips. Tä kä sis raksts ir pärejas forma, tad to ari sauc par pärejoso
antlkvu. Svarlgäkos iespieduma burtus sai rakstä radijusi Jansons, Furnë,
Keslons, Baskervils un Fleismanis.

Jauna antlkvas burtu modifikäcija — klasicistiskä antikva radäs sa-
karä ar pieaugoso oforta izplatlsanos XVIII gadsimta otrajä pusë. Sä rak¬
sta pazlmes ir liels, spëcïgs kontrasts starp biezajäm un smalkajäm burta
linijäm, noslëgumi tievu llniju veidä un stingra, geometriski pareiza uz-
büve. Labäkos sä stila iespieduma burtus radijusi Bodoni, Valbaums, Dido.

Lidzäs antïkvai izveidojâs täs iesllpä forma — kursivais antikvas
raksts. Katram atsevislfam antlkvas stilam izveidojâs ari tarn atbilstoss
kursivais raksts.

Minëtajam burtu veidam XIX gadsimta säkumä pievienojäs jäuns
veids — ëgiptiesu (s¡¡¿autnainais, cirstais) raksts. Sä raksta raksturlgä pa-
zlme ir pilnlgi vienäds burtu llniju un to noslëgumu biezums (platums).
Blakus ëgiptiskâ burtu veida tlrajam veidam biezi lieto ja ari sä stila
neizturëtâs formas, kuräs var redzët mazäku vai lieläku burta pamat- un
papildlîniju biezuma starplbu. Svarlgäkie iespieduma burti: Memfisas
(Memphis), Klaredona, itäju u. c.

Nedaudz vëlâk säk lietot grotesko (cirsto) rakstu (dazkärt tos sauc
vienkärsi par cirstiem burtiem). Sä raksta burtiem visas lini jas ir viena
biezuma, bet galvenä atslprlba no citiem burtiem ir tä, ka nav nekäda
burtu llniju noslëguma. Svarlgäkie sä raksta iespieduma burti: Futuras,
Kabeja, Aksidenc-groteskie u. c.