PRIEKS YARDS
V
Sï grämata paredzëta pasmacibai, zïmesanas skolotäjiem, vidusskolu un
tehnikumu audzëkpiem. Ta drosi vien varës bût noderlga ari mäk-
sliniekiem, grafildem, täpat tiem, kas darbojas dekorativäs un lietisl^äs
mäkslas laukä, kä ' ari reklämas nozare. Tä, jädomä, izraisls ari poli-
gräfijas darbinieku interesi.
Grämatä sakopoti müslaiku labäkie rokrakstu burtu paraugi, kä ari
pasreiz lietoj amie vësturiskie burti. Lldzäs zîmëtiem burtiem grämatä
ievietoti ar roku rakstltie burti un ari iespiedumam domätie. Bez burtiem,.
kas cëlusies Eiropä, parädlti ari Amerikas Savienoto Valstu mäkslinieku
radltie burti. Daudzus burtu rakstus izveidojis autors pats. Tie aizpilda
dazus robus, kas palikusi, neraugoties uz bagätigi saväkto materiälu dau-
dzumu, kä ari rada pilnigäku burtu rakstu klästa kopêjo ainu. Lai at-
vieglotu grämatas lietosanu, tajä ievietoti daudzu burtu veidu praktiskä
izpildijuma paraugi, bet izciläka stila burtiem sniegti ari norädijumi par
to konstruësanu.
Grämata paredzëta galvenokärt latipu alfabeta lietotäjiem. Tomër,
ievërojot, ka daudziem müsu mäksliniekiem Joti biezi näkas rakstït ari
krievu burtus, sajä grämatä ievietoti dazâdi krievu burtu rakstu paraugi.
Daudziem vispärzinämiem iespieduma burtiem papildus pievienoti ari
zïmëtie krievu burtu raksti.
Dazu kolëgu prieksä jäatvainojas par patvajïgu vipu alfabëtu kom-
pozïcijas izmainïsanu, kas bija jädara grämatas formäta de}.
Uzskatu ari par savu patîkamo pienäkumu iztéikt atzinîbu kolêgiem,
kuri sniegusi man vërtigu palidzibu sis grämatas sastädisanä: Jefam Bou-
densam Brigë (Be}gija), Alfrëdam Feirbankam Saseksä (Anglija), Albertam
Kapram Leipcigä (Väcija), Vadimam Lazurskim un Salomonam Telin-
gateram Maskavä, Maksimiliänam Foksam Parize (Francija), Hermanim
Capfam Frankfurtë pie Mainas (Väcija).
5