starpu atstatumu iedallsanas. Tädä veidä iedalltä rakstä redzams, ka dazi
burti atrodas par daudz tuvu viens otram, bet starp citiem ir nepa-
matoti lielas atstarpes. Lai izvairltos no tä, nepieciesams, rakstot vai
zïmëjot katru atsevisku burtu, pemt vera raksta kopëjo optisko ainu, t. i.,
burtu optisko iedarblbu. Pareizu raksta optisko ainu var noteikt tikai pëc
acumëra. Tas nozlmë, ka burti jäizvieto pëc acumëra, jo ari lasltäjs tos
uztver pëc acumëra.
Stingri jâievëro, lai vertikäläs lïnijas (kursïvajâ rakstâ — slïpâs) tiktu
novietotas paralëli. Pretëjâ gadijumâ raksts liksies sajodzljies un zaudës
lîniju un atstarpju ritmiskumu.
Nedrîkst piejaut burtu disproporciju. Ciesi saspiests raksts rada deko-
ratïvâku iespaidu nekâ normals, bet, tä kä täds raksts nav tik ërti lasäms,
tad tas jâzlmë Joti uzmanlgi. Tas pats attiecas ari uz rakstu ar päräk Sau¬
riern rindstarpu atstatumiem.
Iesâcëjam nav ieteicams uzreiz pëc pavirsa vingrinäjuma säkt zïmët
sarezgltus burtus vai, kas vël sliktäk, lietot pasa kombinëtus burtus.
Täda pärsteidzlba maz pieredzëjusu iesäceju noteikti novedls uz nepa-
reiza ceja. Raksta mäkslinieciska izpildijuma apgüsana prasa ilgstosu
un cltlgu vingrinäsanos un daudz paskritikas.
Lai panäktu optisku rindas taisnumu un izlidzinäjumu, smailgala bur-
tiem (A, V u. c.) augsinu vai apaksëjo daju biezi näkas mazliet izvilkt
virs vai apaks rindas robezlïnijas. Tas pats jädara ari ar burtu ieapa-
Jajäm dajäm (О, С u. c.). Ar so papëmienu tiek novërsts skietamais burtu
nelldzenums rindä.
Optiskie maldi rodas ari tad, ja no diväm vienäda biezuma linijäm viena
ir vilkta vertikäli, bet otra horizontali: pëdëjâ izskatäs biezäka par ver-
tikälo. Tâpëc horizontälö llniju jävelk mazliet smalkäku par vertikälo-
(piemëram, groteskajä rakstä burtiem E, T, u. c.).
Burtu raksta izpildljumä ar plakano otu jâievëro tie pasi principi un
järlkojas täpat, kä izpildot rakstu ar platgala spalvu. Vienlgä starplba
ir tä, ka ota sava materiäla elastlguma dëj piejauj daudz lieläku piespie-
dienu nekä spalva.
Pëdëjos desmit gados arvien vairäk lieto akvareja otipu ar asu,. pusasu
vai ari ar strupu galu. Ar akvareja otipu rakstltie burti izskatäs deko-
ratlväki. Tie Joti piemëroti reklämu rakstisanai un avlznieclbä. Iesäcejs
nesasniegs ar otipu kaut cik apmierinosas sekmes. Darbam ar otipu
nepieciesama prasmlga, pieredzëjusi roka. Ar akvareja otipas palldzlbu
veidoto burtu dazädo variantu skaits ir Joti liels, bet gandrlz pavisam
neiespëjami ir izzlmët pilnïgi vienädus burtus. Rakstot burtus, sevislp
jäseko labai salasämlbai. Burtu rakstu zïmësanai ar otipu ir senas tra-
dlcijas. Daudzäm austrumu tautâm otipa ir vienïgais rakstämrlks, un
sajâs zemës rakstïsana ar otipu sasniegusi augstu mäksliniecisko llmeni.
Daudzi izcili raksta meistari uz kïniesu rakstltâja otipas vilcienu pamata
radljusi spëcïgus dekoratlvus burtus iespiedumam, piemëram: Salto,
Slogan, Bazar u. c.
Mes zinâm, ka musu ikdienas dzlve rakstam ir ne tikai praktiska no-
zîme, tam piemlt ari liela mäkslinieciska izteiksmlba. Visä garajâ raksta
attîstlbas gaitâ redzam cénsanos apvienot abus sos komponentus. Pëc
tä tiecäs ëgiptiesu skriptors (rakstïtâjs) savos papirusa rujjos, romiesu
akmepkalis, viduslaiku müks, pärrakstldams grâmatas, un pëc tä tiecas
ari müsdienu burtu un rakstu mäkslinieks. Dazos laikmetos butru rakstu
mäkslinieciskais izpildïjums atradäs diezgan zemä lïmenï, turpretim citos
laikmetos atzlmëjams burtu rakstlsanas mäkslas uzplaukums. Atcerësi-
mies, ka pagäjusajä gadsimtä mäksla rakstït ar platgala spalvu nonâca
aizmirstlba, bet angju mäkslinieks Eduards Dzonstons no jauna atkläja
so burtu rakstlsanas veidu. Pateicoties vipa un citu mäkslinieku rosmei,
burtu rakstïsana ar platgala spalvu müsu dienäs atkal sasniegusi augstu
mäksliniecisku llmeni.
Visvairäk burtu raksta mäksla müsu laikos ir attïstîta Väcijä unAnglijä,
bez tam ari Cehoslovakijä, Holandë, Sveicë u. c. Starp pazïstamâkajiem
müsdienu meistariem pirmäm kärtäm minams divkârtëjais nacionäläs pre¬
mi jas laureäts Oldrihs Menharts no Cehoslovakijas un väcietis Hermanis
Capfs. Ari padomju mäkslinieki no savas puses dara visu, lai burtu raksta
mäksla attlstîtos müsu zemê arvien vairäk.
Tallinä,. 1958,—1959.
Viliu Tools